Nositiet tauriņu!
Šis dzejolis gan tapa brīdī, kad šāda atbalsta nebija. Tāpēc es novēlu mums visiem spēt saskatīt sev blakus tos cilvēkus, kuri mūs atbalsta katru dienu. Spēt saskatīt arī to, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešams arī mūsu atbalsts. Kluss apskāviens, neprasot neko.
| "Nositiet tauriņu!" | ||
Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? Apgriezāt tauriņam spārnus! Aprāvāt pusi kāju! Aizbāzāt muti! Trūkst elpas... nav elpas Kāpēc? Tas tāpat jau bij sapinies. Sapinies zirnekļu
tīklos. Dzīves rutīnas
virpulī apsitis spārnus. Ak Dievs! Trūkst elpas, smeldz krūtīs | Acis tik stiklaini raugās. Rit ziemīgas asaru pērles. Zirnekļu tīkls visapkārt! Rasas pilnieni tīklos tās pēdējās tauriņa rētas Kāpēc tagad? Kāpēc? Tas tikko lidot bij sācis, atpletis spārnus saulaini raibus, atstājot bēdas un piemirstot nastas. Kāpēc? Kāpēc tā kliedz dvēsele mēmā? | Ņemiet rīkstes, ņemiet vāles zvetējiet cik ir vien jaudas, lai miers ir, lai klusums, lai nerāpo tauriņš, ja reiz tam aplauzāt spārnu! |
autore Anda Biezā