Par gleznu "Lilliju valsis"
Katram
ir bijis vai būs tāds brīdis, kad viņš saprot - ESMU SASNIEDZIS MĒRĶI!
Šis
ir manas atmiņas, prieks un lepnums par to, ka neskatoties uz šķēršļiem un
vājuma brīžiem esmu tur kur esmu un, esmu laimīga.
Šī
glezna nav tikai par lilijām kā ziedu. Tas ir stāsts par izaugsmi un
pieaugšanu. Par sasniegtiem mērķiem. Par pirmo apzināšanos, ka Tu to vari. Par
pirmo lepnumu par sevi. Par pateicību...
Kad
es uzsāku savas gaitas apdrošināšanā, man pirmā alga bija 1.57 lati. Jā, tieši
tā! :) Šo nozīmīgo algas lapiņu es glabāju joprojām t.i. jau vairāk kā 20
gadus. Tā ir kā simbols tam, ka spēju visu, ja to vēlos. Un runa neiet par
naudu, bet gan par uzdrīkstēšanos, pacietību un pieaugšanu. Pēc gada es saņēmu
pirmos 100 latus. Brīnos cik liela pacietība var būt cilvēkam, kurš nonācis
izmisumā un tikai sāk savu ceļu lielajā pasaulē.
Es
vēl šobrīd atceros ar kādu laimes sajūtu es nopirku sava mūža dārgāko liliju
"Saktas" puķu tirdziņā. Par vienu ziedu uz kāta bija jāmaksā 1 latu.
Es nopirku sev 9 ziedus. Tas priekš manis bija ļoti dārgs pirkums, toreiz. Kad
rakstu, atceros savu svētlaimīgo seju un smaidu līdz ausīm. Stāsts ir par to
brīdi, kad Tu esi lepns pats par sevi un to, ka spēj piecelties un iztaisnot
muguru, neskatoties uz citu runām vai paša iekšējām bailēm. Kaut gan, no šī
brīža skatupunkta, es saprotu, ka toreiz man nebija laika domāt par bailēm. Es
vienkārši gāju uz priekšu, nedomājot par to, ka kaut kas varētu nesanākt.
Tagad
man lilijas dāvā bērni. Meita un dēls. Un es zinu, ka priekš viņiem uzdāvāt man
šos krāšņos ziedus arī ir sasniegums.
Taču
vēl gribu teikt, nenotruliniet savus svētos brīžus un nepadariet tos par
ikdienu. Lai tie mums visiem paliek kā ilgi gaidīts brīnums, kurš ir jāsasniedz
pašam caur kritieniem, kāpumiem, asarām un smaidu.
Kāpēc tieši lilliju valsis? Valsis priekš manis ir kaut kas ļoti cēls. Valsis man vienmēr asociēsies ar pirmo mīlestību un deju, kuru es esmu dejojusi - vienu vienīgu reizi. Tieši tāpēc tas ir īpašs.