Par gleznu "Rozā lietus pilsēta"
21. februāris, 2020 pl. 16:05,
Nav komentāru
Kāds man teica , uzraksti savas sajūtas par gleznu. 🙂 Es atbildēju - man vienmēr tās ir galvā, sirdī, dvēselē... Tikai, kad atlido gleznas mūza, es gribu gleznot un, rakstīšanai laika neatliek. 🙂
Dažreiz es tomēr uzrakstu un, to var lasīt manā mājas lapā. 😉 Tomēr manas sajūtas ir tikai manas. Es varu tās ielikt gleznās, taču katrs gleznas skatītājs ir tiesīgs izjust pats savas emocijas. Es priecāšos, ja padalīsieties ar savām sajūtām, raugoties uz šo gleznu.
Tātad... šoreiz par jauno gleznu "Rozā lietus pilsētā"
Kad es, šobrīd, jūtu pelēko apkārtni, lietu un aukstu vēju, es nevaru teikt, ka man tas patīk. Man patīk lietus vasarā, kad ilgi bjis karsts laiks. Tomēr tas ir cits stāsts.
Šobrīd mēs tik ļoti gaidām pavasari un plaukstošos pumpurus. tik ļoti, ļoti, ka gribās to pasteidzināt.
Un es to varu. Varu savā gleznā padarīt lietu rozā, lillā un vēl nez kādu. Jautru un košu. Lietus, kurš līst kādā pilsētā, kur cilvēki, tāpat kā mēs gaida saules starus un pavasari. Cilvēki, kuri ir iznākuši, nezināmās pilsētas, ielās un steidzās paši īsti nesaprazdami kāpēc ir jāsteidzās.
Kāpēc rozā lietussargi. Hmmm... sākumā īsti pat nesapratu kāpēc gribās rozā. Tiešām...tā tak atkal ir mīlestība. 🙂 Man nepatīk melni un tumši lietussargi. Īpaši pelēkā, drēgnā laikā. Ir sajūta, ka uz galvas uzkrīt melns mākonis un spiež Tevi pie zemes ar milzīgu spēku. Tāpēc es izvēlos krāsainus lietussargus. Vēl feināk, ja tas ir nedaudz caurspīdīgs. Tad paceļot skatu uz augšu, es redzu - eu jau pavasaris... Un rodās jauna enerģija un prieks, ka esi dzīvs un spēj gaidīt to brīnumu, kuru rada lietus. Drīz viss zaļos. Drīz viss plauks.
"Ja Tev patīk varavīksne, tad Tev ir jāpatīk arī lietum" - tā es nesen izlasīju Facebook slejā.
Par gramatikas kļūdām neatvainošos. Manas vīzijas skrien ātrāk, ka spēju drukāt...🙂
Domās par jaunām gleznām,Anda, kura glezno mīlestību.